VII Igaunijas-Latvijas vēstures konference “Par Jāņa Cimzes semināra lomu Igaunijas un Latvijas kultūras un izglītības vēsturē”
Pēc konferences nākamais gads, proti – 2024. gads, iezīmēja semināra dibinātāja un pirmā vadītāja Jāņa Cimzes (1814–1881) 210. dzimšanas gadadienu, kas ievadīja virkni jubilejas pasākumu.
Cimze lielu daļu savas dzīves vadīja Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināru, kas pirmos 10 gadus darbojās Valmierā (1839–1848) un pēc tam Valkā (1849–1881).
Papildus draudzes skolu skolotāja profesijai semināristi šajā skolā saņēma arī ļoti labu muzikālo izglītību, jo pats Cimze bija teicams ērģelnieks un tautasdziesmu vācējs.
Gandrīz 50 darbības gadu laikā (1849–1890) Cimzes seminārs sagatavoja 400 latviešu un 100 igauņu skolmeistarus, ķesterus, komponistus, rakstniekus, mācītājus, sabiedriskos darbiniekus u.c.
Semināra nozīmi igauņu un latviešu kultūras un izglītības attīstībā no 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta sākumam ir grūti pārvērtēt.
Lielākā daļa semināra absolventu sāka strādāt par vietējo skolu skolotājiem visā Igaunijā un Latvijā. Daudzi “cimzieši” kļuva par pazīstamiem koru vadītājiem, komponistiem, rakstniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, mācītājiem u.c., tostarp Karls Roberts Jakobsons (Carl Robert Jakobson), AdoGrencšteins (AdoGrenzstein), Aleksandrs Eduards Tomsons (Aleksander Eduard Thomson), Jozeps Kaps (JoosepKapp), Frīdrihs Augusts Sēbelmans (Friedrich August Saebelmann), Aleksandrs Kunileids-Sēbelmans (Aleksander Kunileid-Saebelmann), Aleksandrs Lete (Aleksander Läte), Andrejs Erlemans (Andreas Erlemann), Antons Jurgenšteins (Anton Jürgenstein) u.c.
Tie visi ir vārdi, kas plašāku iepazīstināšanu neprasa. “Cimzieši” sniedza būtisku ieguldījumu arī labvēlīgas augsnes sagatavošanā Igaunijas un Latvijas neatkarībai 20. gadsimta sākumā.
Detalizētāku informāciju var iegūt Valgas muzeja tīmekļa vietnes igauņu valodas versijā
