V Igaunijas-Latvijas vēstures konference “Valga/Valka kā dzelzceļa pilsēta”
Valga par dzelzceļa pilsētu kļuva 1887. gadā, kad tika pabeigta Tartu-Valgas dzelzceļa līnija un pa to sāka kursēt vilcieni. Gadu vēlāk tika pabeigta dzelzceļa līnija no Valgas uz Rīgu.
1889. gadā tapa līnija no Valgas uz Pleskavu, un Valga kļuva par dzelzceļa mezglu. Tajā pašā gadā tika uzbūvēta arī reprezentatīva dzelzceļa stacijas ēka.
Lai gan līdzšinējā vilcienu satiksmes attīstība bija saistīta ar platsliežu dzelzceļu, 1896. gadā ar Valgas-Pērnavas dzelzceļa savienojuma pabeigšanu Valgā ienāca arī šaursliežu dzelzceļš. 1903. gadā tapa posms Valga-Alūksne, kuru vēlāk pagarināja līdz Gulbenei.
Pēc Igaunijas-Latvijas robežstrīda atrisināšanas 1920. gadā platsliežu dzelzceļa stacija palika Igaunijā, bet šaursliežu dzelzceļa stacija – Latvijā.
Taču Igaunija vēl arvien bija ieinteresēta savienojumā ar šaursliežu dzelzceļu. Tādējādi 1923. gadā tika uzbūvēts posms no Valkas stacijas līdz Valgas stacijai un tālāk līdz Koikilai.
Laikā starp abiem pasaules kariem tika veikti vairāki neveiksmīgi mēģinājumi pārbūvēt dzelzceļu starp Valgu un Pērnavu tā, lai tas ietu tikai caur Tervu Igaunijas teritorijā.
Tomēr 1944. gada kaujas Valgas un Pērnavas posmam Latvijas teritorijā nodarīja tik ievērojamus postījumus, ka šaursliežu dzelzceļa satiksme tur tā arī netika atjaunota.
Tā vietā, lai saglabātu posmu starp Valgu un Pērnavu, padomju vara par republikāniskas nozīmes ceļu nolēma pārtaisīt Valgas-Ūlu ceļu, aizstājot nepieciešamību būvēt jaunu dzelzceļu.
Tomēr šaursliežu dzelzceļa satiksme tika atjaunota starp Valgu un Menisti. Tā tika slēgta tikai 1970. gadā, kad tika nolemts izbeigt jelkādu pasažieru vilcienu satiksmi šaursliežu dzelzceļā.
Tādēļ arī šī konference vairāk pievērsās jautājumam par vēsturisko šaursliežu dzelzceļu.
Detalizētāku informāciju var iegūt Valgas muzeja tīmekļa vietnes igauņu valodas versijā
