1911. gadā Valgas pilsētā tika uzcelts skaistais “Säde” teātra un biedrības nams.
20. gadsimta sākumā Valga bija viena no visstraujāk augošajām pilsētām Igaunijā. Impulsu attīstībai sniedza tas, ka Valga 1889. gadā izveidojās par dzelzceļa mezglu.
Tas savukārt veicināja igauņu īpatsvara pieaugumu pilsētas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā.
Tādējādi modrākajiem igauņu uzņēmējiem un intelektuāļiem radās ideja dibināt savu kultūras biedrību un drīz vien arī biedrības namu. 1902. gadā tika nodibināta Valgas Viesīgā biedrība “Säde”, un savu namu tā uzcēla 1911. gadā.
Ēkas projekta autors ir pirmais profesionālais igauņu arhitekts Georgs Hellats (Georg Hellat; 1870–1943), kurš projektēja arī Igaunijas Studentu biedrības galveno ēku Tartu.
Ēku kompleksā ietilpa viesnīca, bankas, uzņēmumi, veikali, restorāns, biedrības telpas un 600 sēdvietu teātra zāle, kur no 1911. līdz 1948. gadam darbojās teātris “Säde”.
Biedrība veica aktīvu saimniecisko darbību, kas ļāva Valgas pilsētā popularizēt kultūru igauņu valodā.
Kaut arī ēku skāra vairāki postoši ugunsgrēki (1920., 1948. un 1988. gadā), ēka joprojām dzīvo, turpinot kultūras mantojumu nest tālāk.
Kopš 1957. gada šeit darbojas Valgas muzejs, bet ēkas otrā spārnā atrodas Igaunijas Nacionālā arhīva Valgas nodaļa. Nams savu pašreizējo skaisto izskatu ieguva pēc pēdējās renovācijas 1999. gadā.
