Telpā, kas vēsta par senatni, ir apskatāmas trīs izteiksmīgākās Valgas apriņķa senlietas. Unikālākā senatnes liecība Igaunijā ir Korkilas ciema Valgjerves apmetne no pāļiem, kas datējama ar vidējo dzelzs laikmetu, 6.–7. gadsimtu.
Starp apmetnes atradumiem ir māla trauks, kas atrasts zemūdens arheoloģisko pētījumu laikā Valgjerves ezera dibenā, kā arī divi šķēpa gali un cirvis, kas upurēti Valgjervē ietekošajam avotam.
Līdz šim interesantākajā Valgas apriņķa kapulaukā – Makitas kapelas kalnā netālu no Otepē – ir atrastskaps ar sievietes skeletu, kam blakus ir bagātīgs mirušajai līdzi doto lietu klāsts.
Telpas nozīmīgākā daļa ir žogs, kas ļoti nosacīti attēlo seno Otepē senpilsētu. Uz žoga var uzkāpt un paskatīties no tā lejā.
Otepē pilskalns bija viens no senatnes varenākajiem nocietinājumiem, kas seno brīvības cīņu laikā vairākkārt mainīja īpašniekus.
Patlaban ekspozīcijā attēlots, kā apmetnei uzbrūk klejojošs bruņinieks. Daudz mierīgāka gaisotne valda otrpus žoga, kur var vērot vienu no seno laiku sievu galvenajām nodarbēm – vērpšanuar vārpstu.
Vitrīnās pārsvarā ir apskatāmi senie artefakti, kas atrasti Valgas apriņķī, un tie atbilst laikam no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz 13. gadsimtam, kā arī daži atradumi no viduslaiku ciemu kapsētām.
